Pieejamības rīki
Pāriet uz saturu
Pēdējā laika atskaite

Sākotnēji publicēts piektdien, 22. gada 2010. oktobrī, 6:29 vācu valodā plkst www.lezztercountdown.org

Ko saka evaņģēliji?

Lai noapaļotu mūsu atziņas, mums ir jāizpēta daži apgalvojumi par evaņģēliju formulējumu lietojumu, kas jau tika pareizi apspriesti mūsu Bībeles komentāros, bet kas tomēr sniedz mums lielāku apstiprinājumu mūsu skatījumam jaunā gaismā.

Sinoptiskajos evaņģēlijos ir izmantoti šādi panti, lai aprakstītu gatavošanos Pasā svētkiem:

Tagad pirmā neraudzētās maizes svētku diena Mācekļi nāca pie Jēzus un sacīja viņam: Kur tu gribi, lai mēs tev sagatavojam Lieldienu maltīti? (Mateja 26:17)

Un pirmā neraudzētās maizes diena, kad viņi nogalināja Pasā svētkus, viņa mācekļi viņam sacīja: Kur Tu vēlies, lai mēs ejam un pagatavotu, lai tu varētu ēst Pasā? (Marka 14:12)

Tagad tuvojās neraudzētās maizes svētki, ko sauc par Pasā svētkiem. (Lūka 22: 1)

Tad nāca neraudzētās maizes diena, kad Pasā ir jānokauj. (Lūkas 22:7)

Saskaņā ar 23. Mozus grāmatas festivāla noteikumiem mēs svētku norisi saprotam šādi:

Vispirms nāca Pasā svētki, un pēc tam sekoja septiņas neraudzētās maizes svētku dienas. Pirmā neraudzētās maizes svētku diena (Nissan 15) bija svinīgs sabats, tāpat kā pēdējā diena (Nissan 21). Otrajā neraudzētās maizes svētku dienā (Nissan 16) tika vicināts pirmaugļu kūlis. No šīs dienas mums jāskaita vēl 48 dienas, ievērojot septiņus svinīgos sabatus, līdz tika sasniegti Vasarsvētki 50. dienā no pirmās neraudzētās maizes svētku dienas (Nissan 15).

Diena, kurā saskaņā ar šo likumu bija jānokauj Pasā svētki, nekad neiekrita neraudzētās maizes svētku pirmajā dienā. Mūsu Bībeles komentārā ir pareizi aprakstīts, ka tajā laikā termini “neraudzēta maize” vai “Pashā” tika lietoti visu svētku laiku un bija savstarpēji aizstājami. Ēnu sērijas trešās daļas izpratnei ir svarīgi, lai jūs apgūtu festivāla kursu pat ar pareizu nomenklatūru.

Evaņģēlistu sarunvalodā lietotie termini izskaidro šīs problēmas risinājuma acīmredzamās nesakritības ar Jāņa evaņģēliju:

Tad viņi veda Jēzu no Kajafas uz tiesas zāli. un viņi paši negāja tiesas zālē, lai netiktu aptraipīti; bet lai viņi varētu ēst Pasā. (Džons 18: 28)

Mūsu Bībeles komentāros teikts, ka vārdu izvēle ”ēdiet Pasā” var nozīmēt, ka kādā no neraudzētās maizes svētku dienām varētu būt notikusi svinīga maltīte. Tagad, kad mēs precīzi zinām, ka Pasā jērs tika nokauts nevis Nissan 14, bet vienmēr Nissan 13 pirms vakara, atšķirība starp Pasā svētkiem un pirmo neraudzētās maizes svētku dienu sāk patiešām saprast. Nepareizajā priekšstatā par festivāla norisi šie vakari sakrita kopā, bet pareizā doma ir tāda, ka ir jātur divi atsevišķi vakari pēc kārtas dažādās dienās. Pasā mielasts bija maltīte tās dienas vakarā, kas nebija pasludināta par ceremoniālu sabatu. Tas zināmā mērā nozīmēja ģimenes maltīti bez obligātas tempļa apmeklēšanas. Pat izceļošanas laikā tikai ģimenes bija pievienojušās savās mājās un paēdušas maltīti. Tas ļāva tiesām un Jēzus krustā sišanai notikt piektdien, 14. Nissan, jo Pasā diena bija parasta darba diena un tika ievērota tikai vakara maltīte (ebreju dienas sākumā).

Tomēr neraudzētās maizes svētku pirmā diena vienmēr ir bijusi ceremoniāls ēnu sabats, un priesteriem bija jāveic īpaši dievkalpojumi templī. Tāpēc neraudzētās maizes svētku pirmās dienas vakara maltīte bija svinīga maltīte, kas priesteriem bija jāapmeklē templī, un viņiem bija jārūpējas, lai iepriekš netiktu aptraipīti. Jānis runāja par šo vakariņas ēšanu pirmajā neraudzētās maizes dienā, kad viņš rakstīja:lai viņi varētu ēst Pasā”. Mēs jau apspriedām šo faktu pirmā raksta sadaļā “Mēģinājumi izskaidrot” par šo tēmu.

Kad Pilāts dzirdēja šo vārdu, viņš izveda Jēzu un apsēdās soģa krēslā vietā, ko sauc par bruģi, bet ebreju valodā Gabata. Un tas bija Pasā svētku gatavošana, un ap sesto stundu, un viņš sacīja jūdiem: Lūk, jūsu ķēniņš! (Jāņa 19:13-14)

Piektdiena noteikti nebija gatavošanās diena Pasā svētkiem. “Pashā gatavošana” ir neparasts un neparasts izteiciens. Vēlāk Džons teica:

Ebreji tāpēc, jo tā bija sagatavošanāslai ķermeņi nepaliktu pie krusta sabata dienā, (jo šī sabata diena bija augsta diena, lūdza Pilātu, lai viņiem tiek salauztas kājas un viņus atņem. (Jāņa 19:31)

Tur viņi nolika Jēzu ebreju sagatavošanas dienas dēļ; jo kaps bija tuvu pie rokas. (Jāņa 19:42)

Jānis ar “Pashā gatavošanu” domāja nevis to, ka tā būtu bijusi Pasā maltītes gatavošanas diena, bet gan to, ka tā bija piektdiena (gatavošanās diena) gaidāmajam septītās dienas sabatam neraudzētās maizes svētku laikā, kā viņš to pilnīgi pareizi izteica tajā pašā nodaļā.

Šo uzskatu par pareizu ir atzinuši daudzi zinātnieki.

Tagad salīdzināsim mūsu adventistu pētnieku secinājumus ar realitāti, ko mēs atklājām:

a. Pasā svētki būtu bijuši divkārši, uz kuriem balstītos reliģiskie strīdi starp ebrejiem.

Daļēji nepareizi. Tolaik dubultā Pasā svinēšana nebija un, iespējams, arī nekad nav bijusi. Tomēr ir pareizi, ka jau tajā laikā dažādās ebreju ticības grupās bija parādījušies tendences, kas piedāvāja skaidru Pasā svētku interpretāciju nesaskaņā ar 12. Mozus 23 un 70. Mozus XNUMX. Kad Jēzus izpildīja visus Pasā svētku veidus katrā detaļā, tas noteikti bija liels šoks ebreju vadītājiem. Viņi noteikti saprata, ka ir noticis kaut kas tāds, ko nevarēja viegli strīdēties. Tātad tas noteikti bija tikai laika jautājums, pirms viņiem radās doma pieņemt jauno Pasā svētku interpretāciju. Viņi mainīja svētku gaitu tā, ka Jēzus vairs nebūtu klātienē saticis visu veidu laika ziņā. Protams, viņi vairs nevarēja mainīt notikušo, taču varēja mainīt šī festivāla veida interpretāciju un līdz ar to norisi. Un, tā kā Pasā pēc XNUMX. gada tā vairs netika turēts, arī festivāla procesa modificētā versija un tas, ka tas tika mainīts, tika ļoti ātri aizmirsts.

b. Ceturtdienas vakarā Jēzus kopā ar mācekļiem pareizi svinēja Pasā mielastu. Tas būtu bijis Nissan 14, kas bija sācies saulrietā un bija patiesi Pasā svētki.

Pilnīgi pareizi! Pirmais "trieciens"!

c. Jēzus nomira vakara upurēšanas un Pasā jēru kaušanas laikā piektdien, Nissan 14.

Nepareizi. Šķiet, ka mūsu zinātnieki nav iepazinušies ar Elenas Vaitas rakstiem. Viņi joprojām pakļaujas maldīgam priekšstatam, ka Jēzus nāve pie krusta bija Pasā jēra antitips. Nē, Pasā jēra antitips bija Svētais Vakarēdiens, kas tika iedibināts kā Jēzus upura piemiņa. Jēzus nomira piektdien, Nissan 14. gadā, kad tika nokauts jērs ikdienas vakara upurim. Taču Pasā jēri jau bija nokauti ceturtdienas pēcpusdienā. Līdz ar Kristus nāvi visa upurēšanas sistēma izbeidzās, un to simbolizēja ikdienas jērs, nevis Lieldienu jērs, kas bija jāēd tikai reizi gadā un kas pārstāvēja Svēto Vakarēdienu. Kad mēs to saprotam, visas diskusijas par to, cik reizes gadā (vismaz) mums vajadzētu svinēt Pēdējo vakarēdienu, ir bezjēdzīgas. Pasā jēra veids sniedz skaidru atbildi: reizi gadā.

d. Krustā sišanas gadā oficiālie Pasā svētki notika piektdienas vakarā pēc krustā sišanas.

Atkal nepareizi. Visa rakstu sērija “Cross Shadows” izskaidro, kāpēc. Problēma nekad netika pētīta, lai rastu harmonisku risinājumu, un joprojām ir noslēpums, ka nevienam nenāca prātā ideja saistīt Dieva izteikumus Mozus grāmatu izšķirošajās nodaļās ar viņa izpratni par seno ēģiptiešu kalendāru.

e. Jēzus atpūtās kapā septītās dienas sabata laikā, kas šogad sakrita ar svinīgo sabatu, Nissan 15, pirmo neraudzētās maizes dienu.

Jā, pareizi, otrs “trāpījums”!

f. Jēzus augšāmcēlās no kapa agrā svētdienas rītā, Nissan 16, dienā, kad templī bija jāvicina pirmo augļu kūlis. Tas raksturoja augšāmcelšanos.

Viss labais nāk pa trim! Trīs sitieni no sešiem iespējamiem. Vai, izsakoties otrādi: 50% nepareizi. Tātad, ja es uzdrošināšos novērtēt mūsu augstos akadēmiskos teoloģijas doktorus, tad šķiet vietā “slikts”, jo “pietiekami” neatbilst tēmas nozīmīgumam. Atkal un atkal man ir jāatzīst, ka ar Svēto Garu tiek sasniegti labāki rezultāti nekā ar teoloģijas studijām.

Pēdējais arguments, kas, iespējams, varētu iebilst pret šo divu Pasā problēmas risinājumu, ir 33. Mozus 3:XNUMX.

Un viņi aizgāja no Ramzesa pirmajā mēnesī, pirmā mēneša piecpadsmitajā dienā; rīt pēc Pasā Israēla bērni izgāja ar augstu roku visu ēģiptiešu acīs. Jo ēģiptieši apglabāja visus savus pirmdzimtos, ko Tas Kungs bija viņu vidū nositis, un arī Tas Kungs veica spriedumus viņu dieviem. (Numuri 33:3-4)

Šos pantus ir izmantojuši zinātnieku bari, lai izskaidrotu, ka Pasā jērs tika nokauts 14. Nissan un ēda 15. nissan vakarā (jūdu dienas sākumā). Pēc tam izceļošana notika rītausmā. Vai ir pretruna ar manu risinājumu? Vēlreiz apskatiet šāda veida diagrammu:

Diagramma, kurā attēlota laika skala, kas saistīta ar Bībeles notikumiem četru dienu laikā, kas identificētas kā nissans 13 līdz 16, katrs sadalīts dienas un nakts periodos. Katras dienas un nakts augšpusē ir zvaigznes, kas apzīmētas no “Pesdjent-X 13” līdz “Pesdjent-X 16”, iespējams, apzīmējot konkrētu debesu izvietojumu. Galvenie notikumi ietver Pashā jēra sagatavošanu un ēšanu, nāves eņģeļa aiziešanu un izraēliešu izceļošanas sākumu.

In Patriarhi un pravieši, mēs lasām:

Pusnaktī "Ēģiptē bija liels sauciens, jo nebija neviena nama, kurā nebūtu neviena mirušā." Visi pirmdzimtie šajā zemē, “no faraona pirmdzimtā, kas sēdēja viņa tronī, līdz pirmdzimtajam gūstā, kas atradās cietumā; un visi liellopu pirmdzimtie” bija satriekts ar iznīcinātāju. Visā plašajā Ēģiptes valstībā ikvienas ģimenes lepnums bija nolaists. Sērotāju kliedzieni un vaimanas piepildīja gaisu. Karalis un galminieki ar blanšētām sejām un trīcošām ekstremitātēm stāvēja satriekti par pārvaldošajām šausmām. Faraons atcerējās, kā viņš reiz bija izsaucies: ”Kas ir Jehova, ka man jāpaklausa Viņa balsij, lai atlaistu Izraēlu? Es nepazīstu Jehovu, nedz arī Izraēlu atlaidīšu.” Tagad viņa debesu drosmīgais lepnums pazemojas putekļos, viņš naktī pasauca Mozu un Āronu un sacīja: Celieties un izejiet no Manas tautas vidus, jūs un Israēla bērni; un ejiet, kalpojiet Tam Kungam, kā jūs esat sacījuši. Ņemiet arī savus ganāmpulkus un ganāmpulkus, kā jūs esat sacījuši. . . . Un esi prom; un svētī arī mani." Arī ķēniņu padomnieki un ļaudis lūdza izraēliešus “steidzīgi doties prom no zemes; jo viņi sacīja: Mēs visi esam miruši.

Ar jostasvietām, ar sandales apvilktām kājām un nūju rokās, Izraēla tauta stāvēja klusumā, nobijies, tomēr gaidīja karalisko mandātu, kas viņiem liks doties tālāk. Pirms rītausma viņi bija ceļā. {PP 249.4–281.1}

Ja salīdzinām 33. Mozus 3:XNUMX pantu un Elenas Vaitas teikto, mēs atrodam tikai pretrunu, ja pieņemam, ka laiki tika doti ebreju aprēķinos:

... rīt pēc Pasā svētkiem Israēla bērni izgāja ... (33.Mozus 3:XNUMX)

Pasā noteikti notika vakarā, un tieši pirms rītausmas izraēlieši devās prom. Saskaņā ar ebreju laika aprēķinu, kas sākas vakarā, tas būtu bijis tajā pašā dienā un nebija “rīt pēc Pasā”. Pilnīga pretruna Bībelē, pieņemot, ka datumi bija ebreju datumi.

Par laimi, iepriekš redzamā diagramma sniedz informāciju tā, kā tā patiešām bija jāsaprot, ja skatāmies uz aprēķiniem senās Ēģiptes dienās. Pasā mielasta diena joprojām bija Pesdjenet-X 14 un ebreji ar kurpēm kājās gaidīja starta signālu. Īsi pirms rītausmas viņi devās ceļā, un rītausmā jau bija sākusies jauna diena, seno ēģiptiešu Pesdjenet-X 15. Droši vien pat visa ebreju tauta nebija pametusi Ramzesu rītausmā, jo 1.2 miljonu cilvēku lielai karavānai ir vajadzīgas vairākas stundas, līdz sāk kustēties aizmugurējās rindas. Lai gan mēs varam viegli piedot ziņojuma autoram šo nelielo laika starpību, kas, iespējams, mazāka par stundu, pamatojoties uz seno ēģiptiešu dienu aprēķinu, ebreju laika aprēķinā būtu radusies nesamierināma pretruna.

Pārējais ebreju kalendārs

Ja salīdzinām īsto radīšanas kalendāru ar citu kultūru sarežģītajiem kalendāriem, mūs pārsteidz tā vienkāršība.

Dienas sākums saulrietā.
Mēneša sākums ar pirmo mēness sirpi saulrietā.
Gada sākums ar mēnesi pēc vai pavasara ekvinokcijas laikā.
Garais mēnesis, ja miežus nevarēja atrast.

Valdzinoši vienkāršs un joprojām garīgs savā galīgajā atkarībā no Dieva rokas, kuram vienmēr ir pēdējais vārds Sava radošā spēka formā, tāpat kā Viņš var izaudzēt miežus savā laikā un dot sauli un lietu.

Pēc izceļošanas no Ēģiptes Mozum vēl bija jāmācās, kā precīzs dienas sākums un garie mēneši.

Dienas sākumā es jau pieminēju pantu no 3. Mozus grāmatas:

Tas lai jums būs atpūtas sabats, un jūs apgrūtināsit savas dvēseles: mēneša devītajā dienā vakarā, no pat līdz pat, vai jūs svinēsit savu sabatu. (23. Mozus 32:XNUMX)

Bet šajā īsajā pantā joprojām ir daudz vairāk, nekā mēs iepriekš sapratām. Protams, pantā ir ietverts precīzs Dieva paziņojums — ka Dievs noteica jūdu dienu, kas sākas vakarā, kas saskanēja ar radīšanas stāstu, kurā visas dienas sākās labi vakarā. Taču atkal daudzi iebilst pret šo patiesību un cenšas sabojāt pat šo pantu. Viņi tic, ka Dievs bija noteicis šo principu, ka diena sākas tieši sabatam, un pārējās dienas bija atbrīvotas.

Nepareizi, jo pantā, kā jau teicu, ir vēl vairāk. Par kādu sabatu mēs šeit runājam? Ceremoniāls sabats vai septītās dienas sabats, vai kā?

Šis pants attiecas uz iepriekšējiem pantiem, kuros ir aprakstīta Lielā Izpirkšanas diena:

Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: Arī desmitajā dienā šajā septītajā mēnesī būs Salīdzināšanas diena: tas jums būs svēts sasaukums; un jums būs nomocīt savas dvēseles un upurēt Tam Kungam uguns upuri. Un tajā pašā dienā jums nebūs nekādu darbu darīt, jo tā ir salīdzināšanas diena, lai jūs izpirktu Tā Kunga, jūsu Dieva, priekšā. Jo jebkura dvēsele, kas tajā pašā dienā netiks nomocīta, tiks izslēgta no savas tautas vidus. Un ikvienu dvēseli, kas tajā pašā dienā dara kādu darbu, to es iznīcināšu no viņa tautas vidus. Jums nebūs nekādu darbu darīt: tas lai ir mūžīgs likums jūsu paaudzēs visos jūsu mājokļos. Tas lai jums būs atpūtas sabats, un jūs ciešat savas dvēseles. mēneša devītajā dienā plkst, no vakara līdz vakaram, jums būs svinēt savu sabatu. (23. Mozus 26:32-XNUMX)

Mums vienmēr ir jālasa Bībeles panti to kontekstā, pretējā gadījumā mēs nonākam pie nepareiziem secinājumiem. 32. panta tekstu nebūtu iespējams izskaidrot bez mūsu jaunajiem atklājumiem, kuru pamatā ir fakts, ka Mozus vēl nebija pilnībā izpratis Dieva radīšanas kalendāru. Ebrejam, kurš bija pazīstams ar savu kalendāru, 23. Mozus 27:XNUMX teiktais jau būtu skaidrs kā dienas gaisma. Desmitajā dienā ir Izpirkšanas diena. Ebrejs nekad nebūtu domājis svinēt svētkus citā vakarā nekā desmitās dienas sākumā. Kļūda izslēgta, tāpat kā visi ebreju svētki vienmēr sākās vakarā, jo viņu diena sākās ar to un nākamais vakars būtu jau nākamā diena.

Bet kāpēc tad Dievs tik dīvaini izskaidro Izpirkšanas dienu 32. pantā? “Mēneša devītajā dienā vakaros...” Ko tas nozīmētu ebrejam? Liels apjukums, brāļi un māsas! Jo pirmkārt, Dievs 27. pantā saka, ka Izpirkšanas diena ir mēneša desmitajā dienā, un tas nozīmē desmitās dienas vakarā un dažus pantus vēlāk, Dievs saka, ka tai jābūt devītās dienas vakarā. Ebrejs, kurš zināja tikai ebreju kalendāru, tagad būtu bezcerīgi apmulsis. Viņam šie panti būtu radījuši nesamierināmu pretrunu. “Tātad, kad Dievs vēlas, lai mēs ievērotu Izpirkšanas dienu, 9. vai 10. datumā?” viņš noteikti būtu vaicājis, bezpalīdzīgi un apmulsis.

Tomēr mēs saprotam, ka Dievs grasījās no jauna mācīt Mozum ebreju kalendāru, un tāpēc mums nav problēmu saprast šo šķietamo pretrunu. Dievs paskaidroja 27. pantā, ka Izpirkšanas diena ir jāievēro no 10. Tišri (septītā mēneša) vakara (dienas sākuma) un tai jāilgst līdz nākamajam vakaram — skaidri ebreju kalendāra valodā. Bet Mozus to joprojām īsti labi nesaprata, kā mēs noskaidrojām. Tātad Dievs savā mīlestības pilnajā pacietībā to vēlreiz paskaidroja apjukušajam Mozum viņa vecajā dienas izpratnē, saskaņā ar kuru diena sākās no rīta, nevis vakarā. Mozum Tišri 9 tikko būtu beidzies 10. Tišri rītā, jo viņš joprojām nebija pieradis pie jaunā kalendāra. Tātad Lielais Skolotājs viņam to vēlreiz paskaidroja valodā, ko Mozus nevarēja pārprast: “Mēneša devītajā dienā plkst, no vakara līdz vakaram, jums būs svinēt savu sabatu."

Garā mēneša noteikums, kas savā vienkāršībā ir pārsteidzošs, mēs atrodam dažus pantus agrāk. Dievs to ir izskaidrojis īsi un precīzi:

Runā uz Israēla bērniem un saki viņiem: Kad jūs nonāksit zemē, ko Es jums dodu [priekšnoteikums 1], un pļaus tās ražu [priekšnoteikums 2], tad jums būs atnest priesterim kūli no savas pļaujas pirmaugļiem, un viņš kūli vicinās Tā Kunga priekšā, lai jūs pieņemtu: rīt pēc sabata priesteris to pavicinās. (23. Mozus 10:11-XNUMX)

Pirmo augļu kūļa vicināšanai bija divi priekšnosacījumi, kurus iepazinām kā “miežu ražas testu” garā mēneša noteikšanai Ēnu sērijas pirmajā daļā:

  1. Vispirms izraēliešiem bija jāierodas Kānaānas zemē lai šie svētku noteikumi sāktos neraudzētās maizes svētku otrajā dienā. "Kad jūs nāksit zemē, ko Es jums došu..."
  2. Vārdi "un pļaus tās ražu" ietver otro nosacījumu, ka kūli var vicināt, proti ka viņi noteikti varēja atrast kādu nobriedušu miežu. Ja nekā nebūtu, neko nevarētu novākt; un ja nebija ko novākt, tad nevarētu vicināt.

Mums bieži ir rūpīgi jālasa, ja vēlamies Viņa Vārdā atrast šos mazos, bet dziļos to iespaidos nenovērtētos Dieva mājienus. Bet daži nevēlas ievērot šo noteikumu...

"Impērija" dod pretspēku

Nesen Mēness sabata turētāji, kuru vadīja zināms “patiesības karotājs”, kā viņš sevi dēvē, Valters Sārs, uzrunāja “tūkstošiem vācu adventistu”, kā viņi izliekas, ar apkārtrakstu. Tas attiecās uz sātanisko doktrīnu par Mēness sabatu. Pievienotais PDF fails bija par 31. gada problēmu, kas Mēness sabata turētājiem ir galvenais arguments viņu Mēness pielūgsmes dienai, ko viņi kļūdaini sauc par septītās dienas sabatu. Pētījumam dots nosaukums "Kad bija Kristus krustā sišana — 12 lappuses, kas mainīs jūsu dzīvi". Tur viņi izplata tos pašus argumentus, kurus es varēju pilnībā atspēkot pirmā daļa Ēnu studijas. Šie argumenti tiek izmantoti, lai iebiedētu draudzes locekļus un mudinātu viņus pārkāpt ceturto bausli.

Bija acīmredzams, ka “viņiem” bija ātri jānāk klajā ar dažiem pretargumentiem manam pētījumam, taču tas, ko viņi patiešām izvirzīja, bija nožēlojami.

Šīs ir Mēness sabata turētāju līnijas burtiski attiecībā uz Ēnu sērijas pirmo daļu, Pilnmēness Ģetzemanē:

Vai nav iespējams, ka viņiem bija jāgaida pirmie mieži, un tāpēc tika ievietots garais mēnesis, un 31. gads tikko sākās ar maiju?

Pārsteidzoši, ka Pasā svētki maijā patiešām iekrita 25. dienas pilnmēness piektdienā! Bet vai tā ir Bībele vai tikai ebreju tradīcija, ka mieži bija jāņem vērā gada sākumā? Ar šādiem atgadījumiem mēs redzēsim, ka Bībeles gadiem BIJA un VARĒJA sākties NEATTIECĪBĀ UZ miežiem:

1.gadījums: Jubilejas gadā nekas netika iesēts – mieži
divās augšanas sezonās pēc kārtas (sabata un jubilejas gadā) kukurūza netika stādīta, un tāpēc gatavu miežu nebija, ko meklēt (25. Mozus 1:24-XNUMX).

2. incidents: Noa zināja gada sākumu, neskatoties uz ūdeni – bez miežiem
Plūdu laikā Noass varēja noteikt gada pirmo dienu neatkarīgi no miežu ražas. 8. Mozus 13:XNUMX: "Un notika sešsimtajā un pirmajā gadā, pirmajā mēnesī, mēneša pirmajā dienā, ūdeņi izžuva no zemes."

3.gadījums: klejojot pa tuksnesi (40 gadi) - bez miežiem
40 gadus ilgās klejošanas laikā tuksnesī (tuksnesī) Izraēla precīzi uzskaitīja mēnešus un gadus - acīmredzot, nekādā gadījumā neņemot vērā miežu ražu Kanaānā...

Tas bija viss! Šie trīs “pretargumenti” bija viss, kas tiem bija, lai atspēkotu manus secinājumus par visu ēnu pētījuma pirmo daļu.

Tajā pašā dienā, kad saņēmu šo Mēness sabata ievērotāju apkārtrakstu, es uzrakstīju pretatbildi, ko nokopēšu arī šeit. Holandiešu brālis, kurš uztur lielu vāciski runājošo adventistu izplatīšanas sarakstu, atteicās nodot brāļiem manu “pretatbildi Mēness sabata turētājiem”. Pirms kāda laika viņš man bija nosūtījis diezgan nekaunīgu e-pastu, kurā ar lieliem burtiem nosauca mani par “viltus pravieti”, jo nebija pienācis svētdienas likums, kā “es biju paredzējis”. Pilnajā e-pastā ir rakstīts (fonta lielums un krāsa ņemti tieši no viņa e-pasta):

1. maijā neviens svētdienas likums nebija nācis, tu esi viltus pravietis!!!!

Bez sveiciena. Nē “Dievs svētī tevi”. Tā mēs mūsdienās “runājam” starp brāļiem! Viņš droši vien nelasīja un nesaprata, ko es skaidri norādīju sērijas rakstos Aiz ienaidnieka līnijām ka es tikai mēģināju atšifrēt sātaniskos vēstījumus no Vatikāna, bet — tā kā es neesmu jezuīts vai iluminātu — bez jebkādas garantijas par pareizu interpretāciju. Tāpēc saukt mani kā brāli par “viltus pravieti” jau robežojas ar apmelošanu. Bet brāļu apjukums ir tik liels, ka viņi vairs nespēj atšķirt labo un ļauno.

Taču tas, ka viņš tagad atsakās nodot tālāk šādus vēstījumus, padara sevi par Mēness sabata ievērotāju kalpu, kas spēj sūtīt tik satraucošas un grēkus vilinošas vēstules mūsu brāļiem un māsām, neierobežoti bez saprātīgas atbildes atbildes. Tas mani ļoti skumdina, jo tas vēlreiz parāda, cik lielu pamatu sātans ir ieguvis, lai aizmiglotu prātus tiem, kas kādreiz piederēja izredzētajiem. Būtu labi, ja mūsu brāļi iemācītos atšķirt patiesos “viltus praviešus” no viltus.

Šeit ir manas pretatbildes teksts, ko tagad var labāk saprast, pamatojoties uz Ēnu sērijas otro daļu:


Atbildot uz e-pastu “Vēstule SDA vadītājiem - Draudzes un to biedri tiek aicināti uz atmodu un reformāciju! Z5 lpp. 15”

Sveiki, Valter Zārs, alias “Patiesības karotājs”!

Jūsu ātri sagatavotie “pretargumenti” pret piektdienu, 25. maiju, mūsu ēras 31. gadu, kā mūsu Kunga krustā sišanas datumu, ko esmu sīki aprakstījis jaunajos rakstos par Nākotnes ēnas kā risinājums 31. gada numuram, ir totāli neilgtspējīgi un tāpēc var mānīt tikai tos, kas nesaprot (vai negrib saprast), kas tad īsti notika.

Pirms ķeros pie tā, es vēlos jums un Mēness sabata turētājiem sniegt citātu no Elenas Vaitas. Elena Vaita jums saka:

Pēc tam mani aizveda atpakaļ uz radīšanu, un man parādīja, ka pirmā nedēļa, kurā Dievs sešās dienās veica radīšanas darbu un septītajā dienā atpūtās, bija tāpat kā katra otrā nedēļa. Lielais Dievs savās radīšanas dienās un atpūtas dienās, izmērīts pirmajā ciklā kā paraugs secīgām nedēļām līdz laika beigām. "Šīs ir debesu un zemes paaudzes, kad tās tika radītas." Dievs mums dod sava darba rezultātus katras burtiskās dienas beigās. Katra diena viņam tika uzskatīta par paaudzi, jo katru dienu viņš radīja vai radīja kādu jaunu sava darba daļu. Pirmās nedēļas septītajā dienā Dievs atpūtās no sava darba un tad svētīja savas atpūtas dienu un nošķīra to cilvēku vajadzībām. Iknedēļas septiņu burtisku dienu cikls, sešas darba un septītās dienas atpūtai, kas ir saglabāts un nodots Bībeles vēsturē, radās pirmo septiņu dienu lielajos faktos. {1SP 85.1}

Tāpēc precīzi septiņu dienu iknedēļas cikls tika saglabāts līdz mūsdienām un nekad nav mainīts.

Ar šādu apgalvojumu jūs pilnībā nonākat pret Pravietojuma Garu un atmaskojat sevi kā “viltus praviešus”, un viss mēness sabata mels tiek atmaskots:

TĀPĒC MUMS ŠODIEN IR SESTDIENA-SABATS
100% NAV TĀ PAŠA SABATA DIENA
UZ KURAS KRISTUS BIJA KAPĀ!!!
[citāts no jūsu pētījuma]

Elena Vaita vairākas reizes apstiprināja, ka Jēzus septītās dienas sabatā atpūtās kapā un ka Viņš nomira 6. nedēļas dienā. Ritms (cikls) nekad netika mainīts. Ir klaji meli, sakot, ka cikls jebkad ir mainīts. To var pierādīt vēsturiski un nepārprotami.

Tātad, jūs ļoti ātri izlasījāt un atklājāt, ka tagad esat par to ar saviem meliem un ka kāds beidzot ir atradis patiesību par Jēzus krustā sišanas dienu, 25. maiju, AD 31, un tādējādi jūs izsitāt dažus ātrus pretargumentus. Paskatīsimies, vai viņi stāvēs...

Jūs sakāt:

1.gadījums: Jubilejas gadā nekas netika iesēts - nav miežu
divās augšanas sezonās pēc kārtas (sabata un jubilejas gadā) kukurūza netika stādīta, un tāpēc gatavu miežu nebija, ko meklēt (25. Mozus 1:24-XNUMX).

Kā jūs “zini”, ka mūsu ēras 31. gads bija jubilejas gads? Tas nekur nav vēsturiski pārbaudāms. Ikviens, kurš meklē pavedienu par to, kad un vai ir bijuši sabata un jubilejas gadi pēc Babilonijas gūsta, neatrod. Tāpēc šāds Jēzus izteikums mūsu ēras 29. gada pavasarī daudziem simbolizē jubilejas cikla “jauno” deklarāciju, un viņi sāk skaitīties no turienes:

Un viņam tika nodota pravieša Isaja grāmata. Un, atvēris grāmatu, viņš atrada vietu, kur bija rakstīts: Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Viņš mani ir svaidījis, lai sludinātu evaņģēliju nabagiem. Viņš ir sūtījis mani dziedināt tos, kam salauztas, sludināt gūstekņiem par atbrīvošanu un aklajiem redzes atgūšanu, lai atbrīvotu tos, kas satriekti, Sludināt pieņemamo Tā Kunga gadu. (Lūkas 4: 17–19)

Tas ir vienīgais rādītājs, kad varētu būt jubilejas gads, un tas noteikti notika mūsu ēras 28./29. gadā, nevis mūsu ēras 31. gadā, kā jūs kļūdaini apgalvojat, un no vēsturiskā tukšuma.

Un pat ja tas patiesi būtu jubilejas gads, tas nekādā veidā nebūtu traucējis miežu audzēšanai. Patiešām, nekas nebūtu iesēts, bet laukos joprojām bija mieži, kas deva miežu graudus septītajā sabata gadā un jubilejas gadā. Jūs varat to pārbaudīt un labi sagatavotā veidā vēlreiz izlasīt karaīmu vietnē Karaīms Korners. To, ka miežu paraugs patiešām bija vajadzīgs, lai noteiktu gada sākumu un vai bija jāpievieno garais mēnesis, tur var lieliski izpētīt. Tas viss ir bībeliski, un jums nav nekādu pretargumentu.

Daļa par “jubilejas gadu” skan:

Jautājums: Kā var noteikt jauno gadu pēc miežiem sabata un jubilejas gados? Kā ir sausuma gados? Pat ja mieži dažkārt sadīgst un aug “brīvprātīgi”, neaudzējot, vai tas nav mazāk ticams jubilejas gadā un liela sausuma gados.

Mieži Svētajā zemē aug katru gadu neatkarīgi no tā, vai zemnieki tos apzināti audzē vai nē. Netīši kultivēti mieži, saukti arī par “brīvprātīgajiem” miežiem, ir sastopami visā Izraēlas zemē ļoti lielos daudzumos. Vietās, kur iepriekšējos gados tika kultivēti mieži, nobirušās sēklas būtu augušas “brīvprātīgi” salīdzinoši lielā koncentrācijā. Tomēr pat apgabalos, kur mieži nav audzēti vismaz kopš 1948. gada, tie turpina izdzīvot lielos daudzumos. Brīvprātīgie mieži aug tik lielos daudzumos, ka arābu gani tos novāc ar sirpjiem, lai pabarotu savas aitas. Mūsdienu kviešu audzētāji Izraēlā sūdzas, ka viņiem ir aktīvi jāiznīcina brīvprātīgie mieži no saviem kviešu laukiem, un pat tad viņi nekad nevar to visu dabūt. Tā ir tieši “brīvprātīgā” labība, ko Tora dod ēst nabagiem un levītiem sabata gadā, kā mēs lasām 25,4. Mozus 7-XNUMX:

Bet septītajā gadā lai ir atpūtas sabats šai zemei, sabats Tam Kungam. To, kas audzē pats no tavas ražas, tev nebūs pļaut, ne arī novākt sava vīnogulāja vīnogas neapstrādātas, jo tas ir atpūtas gads zemei. Un zemes sabats lai jums būs ēdiens; tev un tavam kalpam, un tavai kalponei, un tavai algotnei, un tavam svešiniekam, kas mīt pie tevis, un taviem liellopiem un lopiem, kas ir tavā zemē, visa tā peļņa būs barība. (25. Mozus 4:7-XNUMX)

Sabata vai jubilejas gadā nebūtu bijis nekādu grūtību noteikt Abibu, pamatojoties uz “brīvprātīgajiem” miežiem. Pat lielajā sausumā no 1998. līdz 1999. gadam brīvprātīgo miežu bija daudz visā Izraēlas zemē, pat Negevas tuksnesī!

Tādējādi jūsu “1. incidents” pret 25. gada 31. maiju kā krustā sišanas piektdienu ir atzīts par pilnīgi nepatiesu un nereālu, lai neteiktu, ka atklāts kā meli.

Tālāk tu raksti:

Otrais incidents: Noa zināja gada sākumu, neskatoties uz ūdeni - nav miežu
Plūdu laikā Noass varēja noteikt gada pirmo dienu neatkarīgi no miežu ražas. 8. Mozus 13:XNUMX: Un notika sešsimtajā un pirmajā gadā, pirmajā mēnesī, mēneša pirmajā dienā, ūdeņi bija izžuvuši no zemes.

Mums ir tikai Bībeles apraksts par svētkiem, kas tika definēti 23. Mozus 4. nodaļā, lai noskaidrotu, kā Dievs tajā laikā ieviesa izraēliešu kalendāru. Tas bija saskaņā ar jūsu aprēķiniem jūsu saknes vietnē [www.XNUMXangelspublications.org: šis domēns vairs nepastāv] 820 gadus pēc plūdiem! Ja jūs sapratīsit, kāpēc tika ieviests miežu tests — un to jūs pirmo reizi piedzīvosit manu studiju trešajā daļā —, tad sapratīsit arī to, ka svētki ir pareģojums un ka pirms pareģojuma pasludināšanas miežus pārbaudīt nebija nepieciešams. Mēneši labi saplūst ar ikgadējo saules ciklu ar pavasara ekvinokcijas likumu. Pravietojumam par svētku dienām, kas norādīja ne tikai uz Mesijas pirmo atnākšanu, ir jāpiepildās arī otrajā atnākšanā saskaņā ar Elenu Vaitu. Un, lai atšifrētu šo pravietojumu, mums ir jāsaprot miežu ražas tests, lai noteiktu starpkalnu mēnesi (atkarībā no Radītāja puses, kas dod lietu un augšanu). Ikviens, kurš noliedz miežu ražas pārbaudi, tāpat kā jūs, uz visiem laikiem iekritīs tumsā. Tomēr neviens precīzi nezina, vai miežu ražas pārbaudi Dievs ir ieviesis pirms 23. Mozus 31. nodaļas, un tas pat nav svarīgi. Saistībā ar mūsu ēras XNUMX. gadu arī nav svarīgi, kā Noass atrada gada sākumu un vai gads pēc plūdiem sākās ar garo mēnesi vai nē.

Jūsu arguments ir pilnīgi bezjēdzīgs saistībā ar mūsu ēras 31. gada tēmu. Netrāpīja būtību. Nepietiekami!

Gluži līdzīgi, kad runa ir par jūsu "Trešais incidents":

Trešais incidents: klejojot tuksnesī (3 gadi) - nav miežu
40 gadus ilgās klejošanas laikā tuksnesī (tuksnesī) Izraēla precīzi uzskaitīja mēnešus un gadus - acīmredzot, nekādā gadījumā neņemot vērā miežu ražu Kanaānā...

Lūdzu, kur mēs atrodam šo "precīzo ierakstu" un kur ir reģistrēti gadi ar vai bez klejošanas tuksnesī garajiem mēnešiem? Šo draudīgo un noteikti neesošo “ierakstu” es droši vien nekad nesaņemšu no jums!

Turklāt nupat lasījām, ka miežus varēja atrast pat briesmīgajā Negevas tuksnesī un pat liela sausuma gados. Pat lielajā sausumā no 1998. līdz 1999. gadam brīvprātīgo miežu bija daudz visā Izraēlas zemē, pat Negevas tuksnesī!

Bet vai šajā laikā izraēliešiem kādreiz bija vajadzīgi mieži?

Nē, jo kārtējo reizi tu neesi pietiekami rūpīgi izlasījis savu Bībeli...

Runā uz Israēla bērniem un saki viņiem: Kad jūs ieradīsieties zemē, ko Es jums dodu, un pļausiet tās ražu, tad jums būs atnest priesterim kūli no savas ražas pirmaugļiem. (23. Mozus 10:XNUMX)

No kura laika izraēliešiem jānes pirmaugļu kūlis? Kopš tā laika, kad viņi bija ieradušies Kānaānas zemē. Viņi vēl nebija tur ieradušies, klejodami pa tuksnesi. Tātad miežu ražas pārbaudi Dievs neieviesa tam laikam, bet tikai laikam, kad viņi atkal varēja nodarboties ar lauksaimniecību vai atrast “brīvprātīgos miežus” Kānaānas zemē. Tādējādi “klejošana tuksnesī” pat kļūst par pierādījumu tam, ka miežu ražas pārbaude bija nepieciešama, taču tikai sākot ar ieiešanu apsolītajā zemē. Arī šī patiesā svētku kalendāra pakāpeniska izveide, kas patiešām ir Bībeles skaistākais pravietojums, kas pirmo reizi tika atšifrēts mūsu pēdējās dienās, pats par sevi ir vēl viens pareģojums, jo tikai tad, ja mēs būtu ļoti tuvu savai apsolītajai zemei, mēs atpazītu, ko īsti nozīmē svētku kalendārs un ēnu sabati.

Tādējādi jūsu argumenti ir izsvērti un atzīti par nepietiekamiem.

Es ceru, ka daudzi no jums tikai iekļuva Lauras Lī Džounsas slazdā, kura noteikti strādā Sātana labā, un pētījumiem, kurus es publicēju lastcountdown.whitecloudfarm.org var palīdzēt jūs atkal pamodināt un likt jums atstāt šo pagānu Mēness sabatu. Lūdzu, vēlreiz atcerieties Elenas Vaitas teikto:

Iknedēļas cikls, kurā ir septiņas burtiskas dienas, sešas darba un septītā atpūtai, kas ir saglabājies un nolaists cauri Bībeles vēsturei, radās pirmo septiņu dienu lieliskajos faktos. {1SP 85.1}

Jūs sākat katru jaunu mēnesi, nosakot jaunu septiņu dienu ciklu, un tādējādi jūs ņirgājaties par Dievu, kurš šo ciklu fiksēja uz visiem laikiem radīšanas laikā. Jūs nekad nevarēsiet to saskaņot ar Pravietojuma Garu. Ne tā ir 31. gada problēma, ja sekojat Svētajiem Rakstiem. Krustā sišana notika mūsu ēras 25. gada 31. maijā, un tā bija piektdiena, un virs Ģetzemanes bija pilns mēness, kā to redzēja un apstiprināja Elena Vaita.

Es neesmu draugs tiem vadītājiem, kurus jūs uzrunājāt, bet šoreiz es pat ceru, ka esmu viņiem nedaudz palīdzējis.

Lai Radīšanas Dievs ir ar tiem, kas mīl Viņa patiesību un iznīcina tos, kas ar meliem vēlas vest Viņa bērnus pazušanā,

Džons Skotrams


Daži domā, ka mums ar tādiem brāļiem vajadzētu ar mīlestību pārrunāt lietas. Viņi neievēro to, ka šie “brāļi” seko viņu organizācijām, kuras nepārprotami ir sākušas vienu no viltīgākajiem sātaniskajiem uzbrukumiem vēsturē pret mūsu baznīcu. Viņi strādā jezuītu un luciferiešu pusē, kuri vēlas likt mums ievērot sabatu citā dienā nekā dievišķi izvēlētā septītā diena. Neviens, kurš iekrīt šajās lamatās, nesaņems mūžīgo dzīvību, kad atnāks Jēzus! Viņi visi ir pazuduši!

Tāpēc es rakstu šos rakstus un piedāvāju jums antiserumu pret šiem vampīriem, kuri vēlas sūkt nevainīgo Dieva bērnu asinis. Mēness sabata ievērotāju izplatītās teorijas ir pilnas ar pretrunām un “jaunām atziņām”. Diemžēl šīs “jaunās atziņas” nesaskan ar veco gaismu, kas mums tika dota, taču viņi cenšas to aizstāt ar savu nāvējošo indi.

Turot uzticamo vārdu, kā viņam mācīts, lai viņš ar saprātīgu doktrīnu spētu gan pamudināt, gan pārliecināt šaubīgos. Jo tādu ir daudz nevaldāmi un veltīgi runātāji un krāpnieki, īpaši apgraizītajiem: Kuriem mutes jāaiztur, kuri sagrauj veselas mājas, netīras peļņas dēļ mācot lietas, kuras viņiem nevajadzētu. Viens no viņiem, pat savs pravietis, teica: Krētieši vienmēr ir meli, ļauni zvēri, lēni vēderi. Šis liecinieks ir patiess. Tāpēc nosodi viņus asi, lai tie būtu veseli ticībā; Neņemot vērā ebreju pasakas un cilvēku baušļus, kas novēršas no patiesības. Tīriem viss ir tīrs, bet aptraipītajiem un neticīgajiem nekas nav tīrs. bet pat viņu prāts un sirdsapziņa ir aptraipīta. Viņi atzīst, ka pazīst Dievu; bet darbos tie viņu noliedz, būdami riebīgi un nepaklausīgi, un katram labam darbam nepiedienīgi. (Tītam 1:9-16)

Vai varat atšķirt viņu vēstījumu no vēstījuma, ko es jums piedāvāju? Vai jūs redzat, kur valda nekārtība un haoss, un kuri vēstījumi nes pretrunas un problēmas, kas gadsimtiem ilgi ir skārušas visu kristīgo pasauli un kas ir harmonijā un vienotībā ar dievišķo Vārdu? Lūdzu, lūdzieties par to, dārgie brāļi un māsas!

Ja pēkšņi viss, kas šķita pretrunīgs un nesakārtots, nonāk brīnišķīgā harmonijā, tad mēs zinām, ka vienkārša teorija ir kļuvusi par pašreizējo patiesību, jo mūsu Dievs ir kārtības, nevis haosa Dievs. Apjukumu aizstāj zināšanas, bet šaubas - pārliecība.

Es ceru, ka ar šo prezentāciju par problēmas risinājumu, kas visai kristietībai gadsimtiem ilgi šķita neatrisināma, proti, divu Pasā svētku problēmai, es ceru, ka esmu palīdzējis jums pietuvoties visai patiesībai. Nākamajā rakstā mēs apskatīsim nedaudz mazāk sarežģītu jautājumu, ar kuru es jau vairākkārt esmu iepazīstinājis. Tas sniegs mums atbildi uz jautājumu, ko daudzi adventisti ir uzdevuši ar dziļām bažām: „Cik ilgi īsti ilgs postu laiks, kad mums uz šīs zemes būs jāpaliek bez Aizstāvja?"