Sākotnēji publicēts piektdien, 28. gada 2011. oktobrī, 5:56 vācu valodā plkst www.lezztercountdown.org
Mēs visi zinām, uz ko attiecas šī Bībeles vieta:
Un balss, ko es dzirdēju no debesīm, atkal runāja uz mani un sacīja: Ej un ņem grāmatiņu, kas ir atvērta eņģeļa rokā, kas stāv virs jūras un zemes. Un es piegāju pie eņģeļa un teicu viņam: Dod man grāmatu! Un viņš man sacīja: ņem un ēd; un tas padarīs tavu vēderu rūgtu, bet tavā mutē tas būs salds kā medus. Un es izņēmu grāmatiņu no eņģeļa rokas un apēdu to; un tas bija manā mutē salds kā medus; un, tiklīdz es to ēdu, mans vēders kļuva rūgts. (Atklāsmes 10:8-10)
Atvērtā grāmata ir Daniēla grāmatas pēdējā daļa, sākot no 8. nodaļas, un kuru pirmais atvēra Viljams Millers. Ikviens var lasīt grāmatās Lielā cīņa un Kristus Savā svētnīcā, un pat iekšā Agrīnie raksti, kas notika gadu gaitā, kad Millers sāka sludināt. Viņš piecus gadus bija padziļināti studējis Bībeli un nonācis pie secinājuma, ka Kristus atgriezīsies 1843. gadā (1844. gadā). Daniēla “grāmatas ēšana” simbolizēja viņa studijas, un saldums pravieša mutē simbolizēja saldo cerību uz Jēzus drīzu atgriešanos.
Tad nāca 1844. gada Lielā vilšanās, un tie, kas tajā piedalījās, sajuta lielas vēdera sāpes, kad bija jānorij rūgtā tablete, ka zeme nav jātīra ar uguni, bet debesu svētnīcai jāiziet tīrīšanas process, kas prasīs vēl daudzus gadus.
Mūsu svētnīcas doktrīna radās no šīs vienīgās, taču no tā izrietošās Millera kļūdas attiecībā uz konkrēta Bībeles panta interpretāciju:
Un viņš man sacīja: Divtūkstoš trīs simti dienu; tad svētnīca tiks tīrīta. (Daniēls 8:14)
Pēc Lielās vilšanās mūsu pionieri pareizi atzina, ka svētnīca, kas tiks attīrīta, nav zemes, bet gan debesu svētnīca. 22. gada 1844. oktobrī Jēzus nebija atnācis, bet sākās Debesu tiesa, Izpirkšanas diena jeb Jom Kipurs: Mirušo izmeklēšanas spriedums... kas vēlāk beigsies ar dzīvo spriedumu.
Viņiem nebija jāzina, cik ilgi spriedums prasīs, bet mums, kas dzīvojam sprieduma beigās, tas ir jāzina. No rīta cilvēks dodas uz darbu, neuztraucoties par laiku, jo zina, ka viņam ir visa diena, bet, kad tuvojas dienas beigas, cilvēks vispirms paskatās pulkstenī, pirms izlemj ķerties pie nākamā darba. Līdzīgā veidā mums, kas dzīvojam Tiesas dienas beigās, ir jāzina laiks, lai mēs varētu pienācīgi koncentrēt savu darbu Dieva labā dažās atlikušajās “minūtēs”. Ļaujiet man dalīties ar jums, kā šis jautājums veidojās manā pieredzē.
Cik ilgi, Kungs?
2004. gada beigās es nolēmu doties uz Paragvaju, lai veiktu misijas darbu Dieva labā. Es biju velti lūdzis vairāk nekā gadu un daudzās Adventistu misionāru grupās reklamējos sevi kā angļu valodas skolotāju vai datorzinātnieci, taču visur tiku atraidīts mana “paaugstinātā” 45 gadu vecuma dēļ. Tad Dievs brīnumaini mainīja manu finansiālo stāvokli, lai pēc gada lūgšanām es ar saviem līdzekļiem varētu atvērt misijas staciju. Dievs man bija paredzējis ikmēneša maksājumus tieši desmit gadus no mātes mantojuma, kuru 24 gadus biju domājis par zaudētu. Tas mani nostādīja smaga lēmuma priekšā.
Es dzīvoju skaistajā Maljorkas salā un strādāju par neatkarīgu IT/datoru speciālistu. Mani klienti pārsvarā bija turīgi vācieši, kuri uz salas bija uzcēluši brīvdienu vai pansionātus. Dažus gadus mans bizness nīkuļoja, jo vairāk gāja slikti nekā labi, un man bieži nācās dzīvot no rokas mutē. Es bieži biju uz ielas robežas, it īpaši ziemas laikā, jo man nebija klientu. Gandrīz vienlaikus ar vecā mantojuma atvēršanu mans bizness sāka plaukt pēc astoņu gadu ciešanām. No zila gaisa es uzvarēju lielu apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju un pasaulē pazīstamu akciju brokeri kā klienti, un arī Maljorkas lidosta bija atgriezusies pie manis, jo man ar viņiem bija labas attiecības. Es nevēlos minēt nekādus skaitļus, bet man pēkšņi kasē bija tik daudz skaidras naudas, ka es būtu varējis viegli noīrēt Borisa Bekera villu savai dzīvesvietai.
Tā kā mantojuma process (kurā pat nebiju strādājis) tika izlemts man par labu 2004. gada decembrī, ikmēneša maksājumu beigas par desmit gadiem pienāca 2014. gada decembrī un bija diezgan “pieticīgi”, salīdzinot ar ienākumiem no mana šobrīd plaukstošā viena cilvēka IT uzņēmuma Maljorkā. Bet tomēr man bija izvēle dzīvot augstākajā sabiedrībā kā superbagātam uzņēmējam saulainā Maljorkas salā vai arī ievērot derību, ko 1999. gadā noslēdzu ar Dievu un kurā biju viņam apsolījis, ka mana dzīve piederēs tikai Viņam. Es jau gadu biju lūdzis iespēju doties uz nabadzīgu valsti Dieva misijā. Tagad man bija līdzekļi caur mantojumu... bet tas nozīmēja atvadas no uzņēmuma, kas pēc astoņiem grūtākajiem trūkuma un nabadzības gadiem beidzot bija pacēlies.
Jūs visi zināt, kā es nolēmu. Es noliku savu uzņēmumu kā upuri pie Tā Kunga kājām un atlaidu visus savus klientus. Viņi bija šausmīgi vīlušies un pat piedāvāja man vairāk naudas, taču nekas nevarēja mani atturēt atteikties no finansiālās drošības un pildīt Dievam doto solījumu. Es sapratu, ka mana kompānija ir uzsprāgusi tikai tāpēc, ka sātans gribēja izlikt lamatas.
Tomēr man joprojām bija problēma. Ikmēneša maksājumi, ko es saņemtu, bija tādā ietvarā, kas neļāva man veikt lielus lēcienus. Mans sapnis bija uzbūvēt dabas veselības sanatoriju Paragvajā, bet es nezināju valsti un apstākļus. Bija alternatīvas... bērnu nams, misionāru skola, Bībeles skola... un daudz kas cits.
Es gribēju zināt, kāda ir Dieva griba attiecībā uz to, kas man būtu jābūvē Paragvajā. Un es jutu, ka tas būs atkarīgs no tā, cik daudz laika man būs, lai īstenotu Dieva plānu. Es iegāju lūgšanā un jautāju Dievam, kāda ir Viņa griba un cik ilgi man būs “kaut kas jādara” Viņa labā Paragvajā.
Šajā ļoti intensīvajā lūgšanā es, pirmkārt, saņēmu šādu padomu:
“Ja vēlaties uzzināt, cik daudz laika ir atlicis, jums jāsāk tur, kur pionieri pārtrauca. Sāciet ar Daniēla 8:14 un dodieties uz svētnīcu.
Šo padomu var atrast arī Bībelē, ķēniņa Dāvida pravietiskajā psalmā:
Kad es domāju to zināt, tas man bija pārāk sāpīgi; Līdz es iegāju Dieva svētnīcā; tad es sapratu viņu galu. (Psalms 73: 16-17)
Dāvids bija domājis, cik ilgi ļaunie plauks. Un atbilde uz šo jautājumu bija paslēpta svētnīcā. Tikai tie, kas ieiet svētnīcā, varēja atrast atbildi uz jautājumu, cik ilgi ilgs labvēlības periods.
Mana lūgšana vēl nebija beigusies, un tāpēc es jautāju Dievam, ko Viņš ar to vēlas pateikt. Kur svētnīcā man atrast slēpto atbildi uz savu jautājumu? Ko tas nozīmēja, ka man būs jāsāk tur, kur pionieri bija beiguši?
Dievs atbildēja un man teica, ka atbilde ir Bībelē, un stāvēja tieši tur, kur tika rakstīts paralēli Daniēla 8:14. Daniēla 8:14 simbolizē ne tikai izmeklēšanas sprieduma sākumu, bet arī milleriešu kustību, un to simbolizē mazā Atklāsmes grāmatas 10. nodaļa, kas būtu rūgta vilšanās vēderā.
Atkal pravietot
Adventes pionieri pēc vilšanās tika svētīti ar izpratni par debesu svētnīcu, un, kad sabata patiesība nāca gaismā, viņi drīz vien saprata, ka viņiem ir jāturpina sludināt trešā eņģeļa vēsti saskaņā ar nākamo pantu:
Un viņš man sacīja: tev atkal būs pravietot daudzu tautu un tautu, un valodu un ķēniņu priekšā. (Atklāsmes 10:11)
Cik brīnišķīgi ir staigāt gaismā un saņemt Dieva Vārda apstiprinājumu gan caur uzvaru, gan ar vilšanos! Turpretim citas protestantu baznīcas izraka savus kapus, noraidot 2300 vakaru un rīta pravietojumu. Viņiem neizdevās lielākais laika pareģojums visā Bībelē, atstājot tikai lauskas. Tādējādi protestantu baznīcas, kas savulaik sauca “sola scriptura”, zaudēja savas pamattiesības uz pastāvēšanu; no tā laika viņi uzskatīja, ka Bībele ir nepilnīga, un viņi staigā tumsā līdz pat šai dienai. Tā paša iemesla dēļ viņi noraida arī septītās dienas sabatu.
Atklāsmes grāmata 10:11 apstiprināja agrīnajiem adventistiem, ka viņu uzdevums bija sludināt trešā eņģeļa vēsti, taču viņi pārtrauca pravietojuma piepildīšanu pēc šī panta. Jau nākamajā pantā ir sniegti konkrēti norādījumi, lai palīdzētu mums saprast, cik daudz laika būs nepieciešams svētnīcas attīrīšanai. Ņemiet vērā, ka nodaļu iedalījums un pantu numuri Bībelē nav iedvesmoti, un šajā gadījumā nodaļas iedalījums atrodas neērtā vietā. Lasīsim pantus pēc kārtas:
Un viņš man sacīja: tev atkal jāsludina daudzu tautu un tautu, un valodu, un ķēniņu priekšā. Un man tika dota niedre, līdzīga nūjai, un eņģelis stāvēja un sacīja: Celies un izmēri Dieva namu un altāri, un tos, kas tanī pielūdz. (Atklāsmes 10:11-11:1)
Tagad sekosim eņģeļa norādījumiem šajā pantā. Pirmkārt, viņš saka: "Celies un izmēriet Dieva templi." Tas nozīmē, ka mums ir jāizmanto niedre, ko eņģelis mums ir iedevis mērīšanai. Šī niedre atkal parādās 21. nodaļā:
Un tam, kas ar mani runāja, bija zelta niedres lai izmērītu pilsētu un tās vārtus un tās mūrus. Un pilsēta atrodas četrstūrī, un tās garums bija tikpat liels kā platums; un viņš mērīja pilsētu ar niedru, divpadsmit tūkstoši vagu. Tā garums un platums un augstums ir vienādi. Un viņš izmērīja tās sienu, simts četrdesmit četras olektis, pēc cilvēka, tas ir, eņģeļa, mēra. (Atklāsme 21: 15–17)
Šeit mēs atklājam, ka eņģelis mums sniedz divus Jaunās Jeruzalemes mērījumus pēc tūkstošgades. Šķiet, ka šī ir vērtīga informācija, atbildot uz mūsu meklējumiem, tāpēc ņemsim to vērā:
- 12,000 XNUMX vagu (pilsēta)
- 144 olektis (siena)
Uzmanīgajam lasītājam varētu rasties jautājums, kāpēc mēs pieņemam mērījumus, kas attiecas uz “pilsētu”, kad mums tika dots norādījums izmērīt “templi”. Uz šo jautājumu atbild Džeimss Vaits, kurš iekš Vārds mazajam ganāmpulkam paskaidro, ka visa Jaunās Jeruzalemes pilsēta, kurai pēc tūkstošgades vairs nebūs tempļa, pati par sevi būs templis:
DIEVA TEMPLIS
“Un Dieva templis atvērās debesīs, un viņa templī bija redzams Viņa derības šķirsts” - Atkl.11:19.
Dieva templis, kurā atrodas Viņa testamenta šķirsts, atrodas debesīs. Svētais Pāvils vīzijā tika pieķerts trešās debesis jeb paradīze, kas, mūsuprāt, ir Jaunā Jeruzaleme. Vārds debesis tiek attiecināts uz citām vietām līdzās Jaunajai Jeruzālemei, skat. 1. Moz. 8:17 un 14; Atkl.6:XNUMX. Bet, tā kā tajos nav Dieva tempļa, man jātic, ka debesis, kurās ir Dieva templis, ir Jaunā Jeruzaleme. Vecā Jeruzaleme un tās templis bija Jaunās Jeruzālemes un tajā esošā Dieva tempļa tipi. Šķirsts, kurā atradās akmens plāksnes, uz kuriem Dievs ar savu pirkstu uzrakstīja desmit baušļus, tika ielikts Vissvētākajā. Kad Jānim bija skats uz Jaunā Jeruzalemes tempļa atvēršanu, viņš ieraudzīja šķirstu tajā pašā vietā antitipā, ka tas bija tipā.
Tāpēc ir skaidrs, ka Vecajai Jeruzālemei, tās templim un tā mēbelēm paradīzē ir izteikti antitipi. Tas, ka paradīze tika pacelta no zemes pēc cilvēka krišanas, ir skaidrs, jo uz zemes nav tādas vietas, kas atbilstu Mozus sniegtajam aprakstam. - 3. Moz. 23,24:2. Arī pravietis saka: “Redzi, pienāks laiks, kad piepildīsies šīs zīmes, ko es tev teicu, un parādīsies Līgava, un viņa iznāks būs redzama, kas tagad ir noņemta no zemes. - 7Esdras, 26:XNUMX. Jaunās Jeruzalemes pamati, sienas un vārti noteikti ir veidojušies paradīzē, kopš tika uzcelta Vecā Jeruzaleme: ja nē, tad Jaunā ir vecāka par Veco. Ābrahāms ticībā meklēja šo Pilsētu, “kurai ir pamati”. bet viņš necerēja to atrast, kamēr ticīgie nebija augšāmcēlušies. Vecās Jeruzalemes templis tika uzcelts ar nolūku Vecās Derības pielūgsmei. Templis jeb Jaunās Jeruzalemes svētnīca, kuras kalpotājs ir Kristus, un to ir iecēlis Kungs, nevis cilvēks, ar nolūku Jaunās Derības pielūgsmei. Tāpēc, kad Kristus būs pabeidzis savu kalpošanu Debesu svētnīcā un atpestījis savus ļaudis, Jaunajam Jeruzālemes templim vairs nebūs nekādas nozīmes kā Vecās Jeruzālemes templim pēc tam, kad Jēzus bija pienaglojis pie krusta ceremonijas likumu. Jānim bija skats uz Svēto pilsētu, kad tā nolaidīsies, Atkl.21:10, 1000 gadu beigās, Atkl.20:7-9, un sacīja: “Un es tajā neredzēju nevienu templi, jo tas Kungs, visvarenais Dievs, un Jērs ir tās templis – Atkl.21:22. Viņš mums nestāsta, kas ar to bija noticis; bet viņa teiktais, ka viņš tajā laikā neredzēja nevienu templi, norāda, ka viņš tādu bija redzējis jau iepriekš. Svēto pilsētu sauc par Dieva Tabernaklu, Atkl.21:3; Isa. 33:20; bet tā netiek saukta, līdz tā atrodas uz Jaunās Zemes. Pilsētu sauc arī par Dieva templi, Atkl.17:15 [7: 15]; bet tikai tad, kad svētie tiks augšāmcelti un savākti Pilsētā, kur tie kalpos Dievam “dienu un nakti”. Tad tikai Svētā Pilsēta būs Tabernakls jeb Dieva Templis.
{Vārds mazajam ganāmpulkam}
Tomēr tās ir lineāras dimensijas un mums neko nedod laika ziņā. Vai varētu būt, ka mums ir jāzina lineārie izmēri, kā arī laiks? Mēs redzēsim, bet vispirms turpināsim 11:1. panta norādījumu nākamo daļu un izmērīsim “altāri”. Kur atradīsim altāra izmērus? Eņģelis, kurš mērīja Svēto pilsētu, mums neko nestāstīja par altāri. Tomēr viņš mums sniedza norādes, kur meklēt, minot, ka eņģeļa olektis ir “pēc cilvēka mēra”. Patiesībā Bībelē bija vēl viens cilvēks, kuram arī tika doti Dieva tempļa izmēri pēc mērīšanas niedres:
Dieva parādībās viņš mani ieveda Israēla zemē un uzcēla ļoti augstā kalnā, pie kura bija kā pilsētas karkass dienvidos. Un viņš mani atveda uz turieni, un, lūk, tur bija kāds vīrietis, kura izskats līdzinājās misiņam, ar linu auklu rokā un niedru mērīšana; un viņš stāvēja vārtos. (Ecēhiēla 40:2-3)
Ecēhiēls redzējumā redzēja Jeruzalemes pilsētu ar tās templi, un viņam tika piešķirtas tās daudzās dimensijas. Šis templis faktiski nekad netika uzcelts, un tūkstošiem gadu Bībeles pētnieki ir domājuši, ko tas varētu nozīmēt. Adventistu Bībeles komentāri apgalvo, ka tas varēja būt nosacīts pareģojums, kas nekad nav piepildījies. Varētu pat brīnīties, vai tas bija Jaunās Jeruzālemes vīzija, taču šo domu ātri atspēko fakts, ka Ecēhiēls tajā redzēja daudzas negantības, kuras nebūtu pastrādātas debesu Jeruzālemē. Mēs drīz atklāsim, ka tas ir Septītās dienas adventistu draudzes tips, kas pats par sevi runā daudz. Šobrīd mēs meklējam ļoti svarīgu informāciju, kas ir paslēpta starp tās dimensijām.
Nākamajās nodaļās ir sniegti daudzi, daudzi mērījumi, pat tikai altārim. Kā mēs zinām, kurš mērījums mums ir nepieciešams? Atcerieties, ka mēs cenšamies noskaidrot, cik ilgi vajadzētu būt izmeklēšanas spriedumam. Tas ir laika jautājums, un līdz šim Atklāsmes grāmatā atrastie mērījumi nav laika mērījumi. Mums vajadzētu meklēt laika mērītāju, un patiešām mēs atrodam tieši tādu, kas saistīts ar altāri:
Septiņas dienas lai viņi tīra altāri un attīra to; un viņi iesvētīsies. (Ezekiel 43: 26)
Šis pants ne tikai sniedz mums laika mērījumu, bet arī tā sniegtais mērījums ir pat īpaši saistīts ar svētnīcas tīrīšanu, kas ir tieši tas, ko mēs meklējam. Ņemiet vērā, ka šajās dienās priesteriem vajadzēja sevi iesvētīt. Pašpārbaudes nolūkā īpaši adventistiem, kuri ir atbildīgi par svētnīcu doktrīnu, vajadzētu sev pajautāt, vai viņi šajā laika posmā ir sevi iesvētījuši par priesteriem. Pat cilvēki, kurus Dievs bija nošķīris par priesteriem, nevarēja kalpot svētnīcā, kamēr nebija izgājuši individuālu attīrīšanās procesu. Vai jūs esat veltījis savu sirdi un dzīvību kalpošanai Dievam, lai šajos pēdējos īslaicīgos brīžos varētu strādāt Viņa labā?
Tagad padomāsim uz mirkli. Kura tempļa attīrīšana prasa septiņas dienas? Zemes templis to dara. Atcerieties, ka zemes templis ir veidots pēc debesu tempļa, tāpat kā Mozus telts tika izgatavots pēc parauga, kas viņam tika rādīts kalnā. Mēs arī uzzinājām no eņģeļa Atklāsmes grāmatā, ka Jaunās Jeruzalemes izmēri ir “pēc cilvēka mēra” jeb, citiem vārdiem sakot, saskaņā ar plānu vai paraugu. Tādējādi Ecēhiēls redzēja debesu svētnīcas zemes “celtniecības plāna” vai “parauga” mērus; viņš ieraudzīja tās zemes līdzinieku. To divkārt apstiprina paša Ecēhiēla vīzija.
Tu cilvēka dēls, parādiet namu Israēla namam, lai viņi kaunās par saviem noziegumiem. un ļaujiet viņiem izmērīt modeli. (Ezekiel 43: 10)
Mums jāzina, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai attīrītu debesu svētnīcu, taču mēs zinām tikai to, ka tās līdziniekam uz zemes bija vajadzīgas septiņas dienas. Šeit var noderēt neliela paklāju tīrītāja pieredze. Ja 100 kvadrātpēdu lielas telpas tīrīšana prasa 15 minūtes, ir viegli izdomāt, cik ilgs laiks būtu nepieciešams 2000 kvadrātpēdu lielai mājai: 5 stundas. Vienkārši aprēķiniet 15 minūtes, kas reizinātas ar attiecību 2000 kvadrātpēdas, dalītas ar 100 kvadrātpēdām, un šajā gadījumā pārveidojiet rezultātu no minūtēm uz stundām. Tīrīšanas laiks “mērogojas” atkarībā no veicamās tīrīšanas apjoma. Šajā piemērā mēroga koeficients ir 2000 kvadrātpēdas dalīts ar 100 kvadrātpēdām, kas ir vienāds ar 20. (Kvadrātpēdu vienības izslēdz viena otru, tāpēc attiecība vai mērogs ir tikai vienkāršs skaitlis bez vienībām.) 20 kvadrātpēdu lielas mājas tīrīšanai ir nepieciešams 2000 reizes ilgāks laiks, salīdzinot ar 100 kvadrātpēdu lielu istabu.
Mēs zinām, ka zemes svētnīcas attīrīšana prasīja septiņas dienas, bet kāds ir mērogs starp zemes plānu un pašu debesu svētnīcu? Atcerieties, ka mums tika dotas divas Jaunās Jeruzalemes dimensijas. Ja mēs varam atrast to līdzinieku zemes plānā, mēs varam noteikt mēroga faktoru. Kura no divām dimensijām mums būtu jāmeklē? Viens no tiem ir tas, ka pilsētas izmēri Atklāsmes grāmatā ir norādīti vagās, bet Ecēhiēla plānā nav izmantotas vagas, un mums būtu grūti atrast pārrēķina koeficientu. Turklāt eņģelis sniedz mums vēl vienu norādi savā nākamajā pamācībā, lai mēs varētu izmērīt “tos, kas tajā pielūdz”.
Jēzus ir cilvēku mērīšanas mēraukla raksturs, un visi ir atpalikuši no Viņa standarta. Cilvēka mērs ir mērs tam, cik ļoti grēks viņu šķir no Dieva, un tas ir arī mērs tam, cik daudz tīrīšanas ir jāveic viņa sirdī, lai tiktu svētdarīts. Tāpēc iepriekš minētais Ecēhiēla 43:10 citāts runā par to, ka Israēla namam (Adventisma namam) tiek parādītas viņu netaisnības, mērot modeli. Tādējādi mūsu uzmanība tiek pievērsta otrajam mērījumam, ko atzīmējām Atklāsmes grāmatā: sienas augstumam, kas atdala grēciniekus no Dieva klātbūtnes. Siena ir pirmais mērījums, ko Ecēhiēls pierakstījis.
Un, lūk, a siena mājas ārpusē visapkārt un vīrieša rokā mērīšanas niedre, kura ir sešas olektis gara un plaukstas platums: tāpēc viņš izmērīja ēkas platumu, vienu niedru; un augstums, viena niedre. (Ezekiel 40: 5)
Šeit redzams, ka “plāna” siena ir vienu niedru jeb sešas olektis gara. Šobrīd mēs zinām atdalošās sienas augstumu Ecēhiēla plānā un Jaunajā Jeruzalemē vienādās olekti mērvienībās. Lai būtu rūpīgi, mums jāpārliecinās, ka mūsu vienības patiešām ir vienādas. Ecēhiēls atzīmē, ka šeit lietotā olektis ir ”olektis un rokas platums” jeb karaliskā olektis. Vai šī ir tā pati olektis, kas tika izmantota Atklāsmes grāmatas mērījumos? Mēs varam būt pārliecināti, ka tas notika šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, karaliskā olektis tika izmantota karaļa būvniecības projektos, un ir loģiski, ka tā būtu vienība, ko izmantoja Karaliskās Jaunās Jeruzalemes eņģelis. Otrkārt, eņģelis Atklāsmes grāmatā kliedē visas šaubas, sakot, ka viņa izmēri ir atbilstoši cilvēka mēram, proti, Ecēhiēlam, kurš ir vienīgais cilvēks Bībelē, kam ir sakars ar mērīšanas niedri.
Tādējādi mēroga koeficientu varam aprēķināt šādi:
144 olektis ÷ 6 olektis = 24
Tagad mēs zinām, ka debesu svētnīcas tīrīšanai būtu nepieciešams 24 reizes ilgāks laiks, salīdzinot ar zemes svētnīcu. Tā kā mēs zinām, ka zemes svētnīcas attīrīšana prasa septiņas dienas, tagad mēs varam aprēķināt debesu svētnīcas attīrīšanas laiku:
7 dienas × 24 = 168 dienas
Tas, protams, nozīmē 168 gadus ilgu pravietisku laiku Debesu svētnīcas attīrīšanai, ko mēs uzreiz atzīstam no Oriona pētījuma kā atbilstošu cilvēka zvērestam pār upi par mirušo tiesāšanu. Dzīvo spriedumam joprojām būs vajadzīgs laiks papildus 168 gadiem, par ko liecina fakts, ka septiņas altāra tīrīšanas dienas nav lietas beigas. Priesteriem vajadzēja sevi iesvētīt septiņu dienu laikā, bet pēc tam tika pieņemti cilvēku ziedojumi. Dieva pieņemšana tiek apsolīta astotajā dienā un pēc tam ar pastāvīgiem ziedojumiem:
Un, kad šīs dienas būs beigušās, tas tā būs astotajā dienā, un tā uz priekšu, priesteri lai nes jūsu dedzināmos upurus uz altāra un jūsu pateicības upurus; un Es jūs pieņemšu, saka Dievs Tas Kungs. (Ezekiel 43: 27)
Tādējādi ļaužu ziedojumi, sākot ar “astoto dienu” un pēc tam, atbilst dzīvo spriedumam. Šis ir laiks, kurā mirs mocekļi un daudzi tiks izsaukti no Babilonas. Šajā pantā sniegtā pārliecība ir: "Es jūs pieņemšu, saka Dievs Tas Kungs." Mocekļu asinis Viņa acīs ir dārgas.
Kopā ar 2300 dienu/gadu pravietojumu, kura termiņš beidzās 1844. gadā, mums tagad ir ne tikai atbilde uz to, cik ilgi jāveic tīrīšana, bet arī cits pamats tāda laika vēstījuma sludināšanai kā Viljama Millera pusnakts sauciens. Dārgie draugi, tagad mēs zinām kaut ko tādu, ko neviens iepriekš nezināja. Lūdzu, nepametiet tikai ciparus. Debesu svētnīca ir īsta; tā ir Svētā Pilsēta, Jaunā Jeruzaleme. Tiem, kas būs starp 144,000 XNUMX, uz pieres būs pat rakstīts vārds “Jaunā Jeruzaleme”!
Atklāsmes grāmatas 10:11 konteksts ir lielā vilšanās, un tur teikts: “Tev ir jāspravieto. atkal,” tas pareizi attiecas uz pusnakts raudāšanas laika ziņojumu, kas noveda pie tā. Tā bija Otrās atnākšanas pravietošana, kas bija jāparedz vēlreiz. Šajā ziņā trešā eņģeļa vēsts sludināšana nebija tik pilnīga panta piepildījumam kā laika vēsts sludināšana par Kristus drīzo atgriešanos neilgi pēc 168 gadus ilgās Debesu svētnīcas attīrīšanas beigām.
Vārdiem, ko Ecēhiēls mums teica, tagad ir liela nozīme otrā Millera “īstā” pusnakts sauciena kontekstā:
Cilvēka bērns, kāds ir tas sakāmvārds, kas jums ir Israēla zemē, sakot: dienas ir garas, un katra vīzija neizdodas? Tāpēc saki viņiem: tā saka Dievs Tas Kungs; Es pārtraukšu šo sakāmvārdu, un viņi to vairs neizmantos kā sakāmvārdu Izraēlā; bet saki tiem: dienas ir tuvu un katras parādības rezultāts. Jo Israēla namā vairs nebūs nekādu veltīgu redzējumu un glaimojošu zīlēšanu. Jo es esmu Tas Kungs. Es runāšu, un vārds, ko es runāšu, notiks; tas vairs nepailks: jo jūsu dienās, dumpīgais nams, Es teikšu vārdu un izpildīšu to, saka Dievs Tas Kungs. Atkal man nāca Tā Kunga vārds, sacīdams: Cilvēka bērns, redzi, Israēla nams saka: vīzija, ko viņš redz, ir vēl daudzām dienām, un viņš pravieto par tāliem laikiem. Tāpēc saki viņiem: tā saka Dievs Tas Kungs; Neviens no Maniem vārdiem vairs netiks pagarināts, bet tas vārds, ko Es esmu runājis, notiks, saka Dievs Tas Kungs. (Ezekiel 12: 22-28)
Mūsu Adventistu Bībeles komentāros ir daudz atklātu jautājumu par Ecēhiēla templi. Neviens nezināja, ko īsti nozīmē templis. Parasti to uzskatīja par kaut ko līdzīgu "ideālam" dizainam, taču tas nekad netika uzbūvēts. Mūsu zinātnieki uzskata, ka Ecēhiēls bija nosacīts pareģojums un ka viņš redzēja templi, kas būtu uzcelts, ja Izraēls nebūtu piesitis Jēzu krustā. Kā mēs tagad redzam, šis pravietojums bija dimensiju slēptuve, kas ļautu mums zināt, kad beigsies mirušo tiesa. Tas ir “trauks”, kas satur konkrētas patiesības, kas ātri noved pie pētījuma, kas ir tikpat fantastisks kā Orion pētījums.
Atkal esam atrisinājuši vismaz divas mīklas, par kurām mūsu Komentāru zinātnieki varēja tikai taustīties tumsā. Tagad mēs zinām, ko nozīmē, ka olektis Atklāsmes grāmatā ir “pēc cilvēka mēra”, un mums ir dziļāka izpratne par to, ko nozīmē nekad neuzceltais Ecēhiēla templis un kā tas apstiprina Oriona formulu.
Kas ir formulā?
No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka šis pētījums vienkārši dod tādu pašu rezultātu kā Oriona un Daniēla 12. nodaļas zvēresta izpēte, bet vai tas tā patiešām ir? Sīkāk aplūkosim formulas dažādos pētījumos.
Pirmkārt, cilvēka (Jēzus) formula pār upi Daniēla 12. nodaļā ir šāda: Jēzus (7) zvēr () diviem (2) vīriešiem (12) katrā upes pusē (+). Upe iezīmē Jēzus krustā sišanu un tādējādi atdala divus cilvēces vēstures laika diapazonus un divas cilvēces grupas vienu no otras: tos, kurus simbolizē 12 Izraēla cilšu patriarhi, kuri lūkojās nākotnē pēc Mesijas nākšanas, un tos, kurus simbolizē 12 apustuļi, kuri atskatās pagātnē un paļaujas uz atnākušo Glābēju. Izteiciens ir uzrakstīts šādi:
(12 × 7) + (12 × 7)
Ar šo izteicienu Jēzus parāda Savu lomu pestīšanas plānā; proti, ka Viņš ir Jaunās Derības sūtnis, un Viņš radīja Pamatojums gan dzīvajiem, gan mirušajiem caur Viņa upuri. (144,000 XNUMX veido iztiku.)
Otrkārt, Atklāsmes grāmatas 4. nodaļas debesu tiesas zāles formula deva mums pirmo priekšstatu par Oriona pulksteņa darbību. Tiesas zālē mēs atradām trīs Dievišķās padomes locekļus (3) un četras dzīvās radības (4), kas veido septiņas (7) būtnes. Tos ieskauj divdesmit četri (24) vecākie. Mēs identificējam šo izkārtojumu kā 24 stundu pulksteni ar septiņiem zemes gadiem, kas atbilst katrai pulksteņa stundai. Tāpēc formula ir šāda:
24 × 7
Dievs Tēvs ir Visuma Augstākais tiesnesis, un Viņš bija tas, kurš apsēdās un atklāja tiesas sēdi. Dievs Tēvs iedeva Septiņu zīmogu grāmatu (Oriona pulksteni) Jēzum, kurš 1846. gadā kā mūsu advokāts atvēra pirmo zīmogu. Šī formula parāda Dieva Tēva kā Augstākā soģa un laika valdnieka lomu. Tāpēc tikai Tēvs zināja laiku pirms izmeklēšanas sprieduma. Dievam Tēvam ir pēdējais vārds tiesā, un slavināšana par svētajiem ir Viņa ziņā.
Treškārt, zemes svētnīcas formulai, kuru mēs pētījām šajā rakstā, atkal ir neliela atšķirība salīdzinājumā ar pirmajām divām formulām, lai gan tās visas ir vienādas ar vienu un to pašu rezultātu 168. Šajā pētījumā mēs atradām septiņu (7) dienu/gadu laika mērījumu, kas reizināts ar skalas koeficientu divdesmit četri (24). Tādējādi formula ir iepriekšējās spoguļattēls:
7 × 24
Koeficients 24 tika aprēķināts kā divu sienu augstumu attiecība, kas norāda uz Svētā Gara darbību mūsos, attīrot mūs, lai mēs varētu pārvarēt grēka sienu, kas mūs šķir no debesīm. Šis ir process, kurā svētdarīšana.
Visas trīs formulas lieliski saskan viena ar otru un ar Dieva vārda skaistumu parāda katra Dieva locekļa konkrēto uzdevumu pestīšanas plānā.
Ir vēl viens jauks salīdzinājums. Mēs jau redzējām, kā zemes svētnīcas formula atspoguļo Debesu svētnīcas formulu. Tā kā Debesu svētnīcas formulu pilnībā atšifrēja Oriona pulkstenis ar tā 24 periodiem pa 7 gadiem, vajadzētu būt arī pētījumam, kas pilnībā atšifrētu zemes svētnīcas formulu, kurā katrs ir 7 periodi pa 24 gadiem, kas arī sniegtu ieskatu Adventistu baznīcas vēsturē un mūsu liktenī.
Oriona pulksteni simbolizē septiņas zvaigznes un tas norāda ne tikai pagātni, bet arī nākotni gads par Kristus atgriešanos. Kas, jūsuprāt, tiks simbolizēts līdzinieka laika studijas? Kādu informāciju, jūsuprāt, tas saturēs? Vai jūs domājat, ka tas mums patiešām varētu dot patieso Jēzus otrās atnākšanas dienu un varbūt pat bēdu laika sākumu, svētdienas likumu Eiropā un ASV, žēlastības durvju aizvēršanu un daudz ko citu? Vai jūs domājat, ka debesu ķermeņi atkal spēlēs kādu lomu? Ja jā, kuras, jūsuprāt, būtu piemērotas, lai attēlotu “zemes” svētnīcu, jo zvaigznes pārstāvēja debesu svētnīcu?
Priecājieties kopā ar mani par brīnišķīgajām atklāsmēm, kas nāk no mūsu Kunga Jēzus Kristus, Dieva Tēva un Svētā Gara, kas dod cerību un drosmi Saviem nomocītajiem cilvēkiem. Padomājiet par patiesā pravieša vārdiem, kurš vienmēr teica patiesību un savas uzticības dēļ stāvēs kopā ar 144,000 XNUMX, lai vērotu šī ilgi gaidītā mazā mākoņa tuvošanos.
Dieva vārdam ir jābūt mūsu pētījumam. Mums ir jāizglīto savi bērni tajās atrodamajās patiesībās. Tas ir neizsmeļams dārgums; bet vīriešiem neizdodas atrast šo dārgumu, jo viņi nemeklē, kamēr tas nav viņu īpašumā. Ļoti daudzi ir apmierināti ar pieņēmumiem par patiesību. Viņi ir apmierināti ar virsmas darbu, uzskatot par pašsaprotamu, ka viņiem ir viss nepieciešamais. Viņi uztver citu izteikumus par patiesību, būdami pārāk kūtri, lai liktu sevi cītīgam, nopietnam darbam, ko vārdos attēlo kā apslēpto dārgumu rakšana. Taču cilvēka izgudrojumi ir ne tikai neuzticami, bet arī bīstami; jo viņi novieto cilvēku tur, kur vajadzētu būt Dievam. Viņi ievieto cilvēku vārdus tur, kur vajadzētu būt “Tā saka Tas Kungs”. {COL 109.1}
Pirmais, kurš pareizi aprēķināja sprieduma sākumu, bija Viljams Millers. Viņš nezināja iepriekš minēto citātu, bet viņš noteikti to dzīvoja. Viņa darbs bija “apēst mazo grāmatiņu” no Atklāsmes grāmatas 10. nodaļas, kā tas ir ierakstīts visu laiku Grāmatu grāmatā.
Saskaņā ar viņa paša sapni (Early Writings, 81. lpp.) cits cilvēks saņemtu godu būt Svētā Gara vadītam, lai atrastu Dieva Vārdā apslēptos dārgumus — dārgumus, kas spīdētu desmit reizes spožāk nekā pat Milleram. Lielākais dārgums ko Millers atrada, bija debesu tiesas sākums. 2004./2005. gadā sākās vēl viena dārgumu meklēšana, kad pareģotais otrais “Millers” turpināja tur, kur to pārtrauca pionieri, un atrada, kas bija “atkal pravietoja”— Debesu tiesas beigas un drīzā Jēzus atgriešanās. Šīs otrās dārgumu meklēšanas bija iespējamas tikai tāpēc, ka es atstāju savu uzņēmumu, savus klientus un bijušo dzīvesveidu uz Dieva altāra un “iesvētījos” darbam Viņa labā.
Tādējādi, otrs un patiess pusnakts sauciens, kas paziņo par Jēzus otro atnākšanu, pilnībā piepilda Atklāsmes 10:11, un Atklāsmes 11. nodaļa norāda, ka šoreiz tas nebeigsies ar vilšanos. Tāpēc otrā Millera dārgums spīd desmitreiz spožāk, kā debesu zvaigznes... un tāpat kā Betlēmes zvaigzne veda gudros pie jaundzimušā Ķēniņa silītes, debesu zvaigznes ved mūsdienu gudros uz Godības Ķēniņa atnākšanu.